Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Maijs, 2005
Demodex folliculorum nozīme iekaisīgu ādas slimību etiopatoģenēzē
1841.gadā franču dermatologs Bergers (Berger) pirmoreiz konstatēja ērcīti, pētot ādas nokasījumu no ārējās auss ejas rosacea slimniekam. Ērce ieguva uzreiz vairākus nosaukumus, tomēr vispārēju atzinumu saņēma termins Demodex folliculorum (grieķu valodā: demos – tauki, dex – tārps).
Tā kā ērcīte visu savu dzīvi pavada tauku dziedzeros, matu folikulos, skropstās un ādas virskārtā, tā fiziski un ķīmiski bojā ādu, samazinot tās imunitāti un izsaucot alerģisko reakciju ādā, kas noved pie sarkanu, plankumainu izsitumu veidošanās.
1930.gadā Aijers (Ayers) aprakstīja divus demodikozes klīniskos variantus.
• Pityriasis folliculorum – vaigu, pieres un zoda ādā uz eritēmas fona veidojās mazas konusa vai sfēriskas formas papulas, kā arī novēroja sīkplākšņainu lobīšanos un izteiktu niezi izsitumu rajonā.
• Rosacea līdzīgās klīniskās saslimšanas ainā vairāk bija iekaisuma papulas vai pat nelieli mezgli, kā arī pustulozi elementi.
Ērcītes uzbūve un
“dzīves apstākļi”
Demodex folliculorum ir ērce ar pagarinātu ķermeni (1.attēls). Tauku dziedzeru folikulā ērcīte novietojas ar galvas daļu uz leju, tādā veidā, ka tās rīšanas un kustību aparāti atrodas tauku dziedzeru augšējā daļā, bet astes daļa – folikula (jeb matu maisiņa) piltuvē, – vietā, kur sākas mata stiebrs (2.attēls). Mata piltuvē atveras arī tauku dziedzeru izvadi. Labvēlīgas temperatūras apstākļos ērcīte vairojas katras 15 dienas.
Bez biežāk sastopamā Demodex folliculorum, kas dzīvo matu folikulos, vēlāk tika atklāta daudz īsākas formas ērcīte – Demodex folliculorum brevis (Demodex brevis), kura pārsvarā mitinās tauku dziedzeros un skropstu folikulos.
Demodex folliculorum dzīvo tajās vietās, kur ir augsta tauku sekrēcija, jo to siekalas satur speciālu fermentu, kas šķeļ taukus, kurus pēc tam tā izmanto uzturā. Visvairāk tauku dziedzeru ir galvas, sejas un muguras ādā. Aplūkojot cilvēku, kam nav iekaisumu uz ādas, ērcītes būtu ļoti mazā skaitā – divas ērcītes uz kvadrātcentimetru. Taēu cilvēkiem, kuriem redzamas ādas iekaisuma pazīmes, var atrast sešas, desmit un pat vairāk ērcītes uz kvadrātcentimetru.
Literatūrā ir dati, ka Demodex folliculorum 38% gadījumu ir sastopama deguna un ārējās auss rajonā, 30% – pieres un 29% – periorālā rajonā. Vaigi un periorbitālie rajoni 23% un 20% gadījumu ir Demodex folliculorum lokalizācijas vieta. Retāk ērcīte mīt zoda (13%) un kakla (9%) ādā.
Kas attiecas uz Demodex folliculorum brevis, tad tā lokalizācija pārsvarā ir krūšu augšējās daļas un kakla āda. Citās ķermeņa daļās šis ērces veids sastopams daudz mazākā procentuālā attiecībā. Ar vecumu Demodex brevis ērcītes daudzums nedaudz palielinās.

Patoģenēze – fakti un hipotēzes
Pie ērcītes patogēnajām īpašībām vērts pieminēt tās spēju ar helicerām mehāniski izārdīt epiteliālās šūnas, kas izklāj folikulus, kā arī būt par iemeslu granulomu un limfohistocitāru iekaisuma infiltrātu veidošanās procesam dermā. Histoloģiskos izmeklējumos, piemēram, dažādu rosacea formu saslimšanas gadījumos (biežāk papulgo-pustulozo un granulomatozo), atrod epiteliālas granulomas, kuru centrā atrodas Demodex folliculorum vai to fragmenti. Dažreiz ērcīti atrod polimorfo granulocītu un histocītu grupēšanās vietās. Iespējams, ka, izārdot folikula epitēliju un penetrējot tā sieniņu, tā nokļūst dermas virsējos slāņos, tādā veidā izraisot imūno reakciju attīstību, kas noved pie granulomu veidošanās. Granulomu un iekaisumu infiltrātu veidošanās vietās ievērojamā skaitā atrodas aktivēti (iespējams, ērēu antigēna izraisīti) T limfocīti, biežāk T helperi.

Ērcīte – slimības cēlonis vai sekas?
Ērces atrašanās uz ādas tiek uzskatīta par normu. Imūnās sistēmas nepietiekamības, dažu ādas slimību, piemēram, taukainas, porainas ādas un asinsvadu slimību dēļ, ērces sāk strauji vairoties. Demodex folliculorum populācijas daudzuma palielināšanās, ko izraisa arī lokālo kortikosteroīdu intensīva lietošana, nomāc vietējo T šūnu imunitāti. Tātad organismam vajag tikai kaut nedaudz zaudēt modrumu, un ērcīte tūdaļ nokļūst dziļākos ādas slāņos un izsauc iekaisumu. Novērots, ka cilvēki ar plānu, jutīgu ādu un tuvu esošiem, paplašinātiem kapilāriem ir uzņēmīgāki pret demodikozes izraisītu ādas iekaisumu.
Apmēram 20% papulo-pustulozās un granulomatozās formas rosacea slimnieku asinīs diagnosticē antivielas pret ērces antigēnu. Unilaterālās rosacea formas izveidošanās nereti ir saistīta ar ērcīšu skaita pieaugumu noteiktā norobežotā ādas rajonā.
Bieži vien ērcītes klātbūtne ādā sarežģī jau esošas ādas slimības (rosacea, seborejas dermatītu u.c.); uzskata, kas iekaisušu acu cēlonis arī varētu būt ērcīšu klātbūtne skropstu folikulos, taēu parasti tā nav – ērcīte ir tikai papildu faktors, nevis vienīgais iemesls, kas pastiprina vai arī rada acs gļotādas iekaisumu. Demodex folliculorum var provocēt dažu acu slimību (tādu kā blefarokonjunktivītu, episklerītu, keratītu, serozo irītu) attīstību vai arī pasliktināt to norisi.
Ir arī hipotēze, ka Demodex folliculorum ir kā mehānisks pārvedējs, lai ādā nokļūtu dažādas baktērijas, vīrusi, sēnītes, kā arī helmintu olas, kas var veicināt pustulizāciju. Tādējādi var veidoties dažādas asociatīvās slimības, jo ērcīte spēj ar savu muti ādā durt-sūkt-griezt, tā paverot iespēju dažādu mikroorganismu iekļūšanai dziļākajos ādas slāņos. Rezultāts – dažādas infekcijas un vīrusu slimības.
No otras puses, Demodex folliculorum ērces patoģenētiskā nozīme liek sevi apšaubīt, pirmkārt: tā ir obligāts sejas floras pārstāvis, kas atrodas veselu cilvēku ādā, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Demodex folliculorum bieži ir nelielā skaitā un dažreiz pat nav atrodams rosacea slimnieku ādā. Sakarā ar to Fortons (Forton) un Seijs (Seys) izteica viedokli, ka rosacea klīniskais raksturojums iespējams ir atkarīgs ne tik daudz no ērēu daudzuma ādā, cik no parazīta klātbūtnes izraisīta iekaisuma reakcijas izteiktības pakāpes. Minētās reakcijas izteiktības pakāpe ir individuāla katram slimniekam atsevišķi. Otrkārt – ērce vai tās daļas ir atrodamas atsevišķās granulomās, neesot citās. Tas ļauj secināt, ka granulomu veidošanās iemesli rosacea slimniekiem nav pietiekami skaidri.
Kas attiecas uz ērces spēju palīdzēt baktērijām un vīrusiem iekļūst tauku-matu folīkulos, tad bieži vien pustulu satura bakterioloģiskie un virusoloģiskie negatīvie atbilžu rezultāti runā pretī iepriekš minētajam apgalvojumam.
Tādu slimību kā rosacea un periorāls dermatīts gadījumā Demodex folliculorum sastopama ievērojami biežāk un lielākā skaitā nekā vesela cilvēka ādā, kaut gan to etioloģiskā loma šo slimību gadījumā ir apšaubāma.

Demodikoze
Demodikoze kā patstāvīga slimība ir izpētīta nepietiekami, kaut gan pēdējā desmitgadē dažādu valstu zinātnieku interese par šo un citām slimībām, kuras izraisa mikroskopiskā ērcīte, ievērojami pieaugusi. Tomēr demodikozes klīnika no organisma inficēšanās mirkļa līdz dažādu sarežģījumu rašanās procesam ir aprakstīta nepilnīgi. Joprojām saglabājas strīdīgs jautājums par Demodex dzimtas ērcīšu patogēno iedarbību uz cilvēka ādu.
Demodikozes gadījumā vērojama ādas lobīšanās un tās apsārtums, parastajām pinnēm līdzīgi izsitumi. Demodikozei raksturīgi rozā-sarkanas krāsas plankumi uz sejas (pieres, vaigiem, skropstās, uzacīs, ārējās auss ejā), dažreiz uz krūtīm un muguras. Plankumi kļūst plašāki, saplūst cits ar citu, ādas virsma iekaist un lobās. Ādas bojājuma process var noritēt ar niezi un dedzinošu sajūtu, kas var būt gan pastāvīgi, kā arī kļūt intensīvāka pēc sejas tīrīšanas ar toniku vai pēc mazgāšanās aukstā ūdenī. Kosmētiskie un higiēnas līdzekļi procesu var vēl vairāk saasināt.

Klīniskās formas
Pēc savas klīniskās izpausmes demodikoze ir ļoti līdzīga rosacea un acne vulgaris slimībām. Dažreiz vērojama šo slimību vienlaicīga norise. Demodikoze var noritēt pat ļoti strauji, tā kā parastās pinnes un rosacea nomāc dabīgo ādas aizsardzību un tā ir labvēlīga vide ērcīšu vairošanās iespējām.
Klīniskās formas:
• eritemoskvamozā slimības forma lokalizējas sejas ādā, galvas matainajā daļā, uz kakla; provocējoši ir meterioloģiskie apstākļi – slimības uzliesmojumi vērojami pavasarī un rudenī; ādā rodas eritematozi zvīņaini laukumi vai difūza hiperēmija un 1-2 mm lielas grupveida papulas;
• papulozi vezikulārā forma sastopama visbiežāk – sejas ādā rodas sīkas grupveida papulas, dažām no tām centrā veidojas sīki pūslīši;
• pustulozā slimības forma ir līdzīga papulozi vezikulārai formai, tikai bez papulām un papulovezikulām vērojamas arī folikulāras pustulas;
• rozācijas forma sākas ar difūzu eritēmu, sīkām papulām, folikulārām pustulām un zvīņošanos.
Demodikoze var attīstīties jebkurā vecumā, kaut gan biežāk slimība sākas jaunībā, pusaudžu vecumā, kā arī grūtniecības laikā un pēc spēcīga emocionāla stresa. Inficēšanās notiek no cilvēka-nēsātāja, kaut gan nav izslēdzama iespēja inficēties no mājdzīvniekiem. Pavasara-vasaras periodā ērcīti atrod biežāk nekā citos gadalaikos. Ilgstoša, pat tikai simbiotiska, Demodex folliculorum atrašanās cilvēku ādā veido organisma sensibilizāciju pret šo ērcīti, un tā pāriet no simbiotiskās uz parazītisko dzīves veidu ādā.
Tauku dziedzeru funkcionēšanas, tauku ķīmiskā sastāva pārmaiņas un to dezinficējošā efekta pazemināšanās vērojama arī cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta slimības, uzsūkšanās traucējumi, hipovitaminoze, stress, hormonāli traucējumi, imunitātes pazemināšanās.

Diagnostika
Demodikozes diagnozi apstiprina mikroskopiski, izmeklējot nokasījumu no bojātās ādas rajona. Preparātu apskata natīvi zem mikroskopa 40 reizes lielā palielinājumā, pirmajās piecās līdz desmit minūtēs pēc materiāla noņemšanas. Diagnoze ir apstiprināta, ja nokasījumā no ādas atrod daudz ērcīšu, kā arī pēc raksturīgās klīniskās ainas.

Ārstēšana
Ja demodikoze ir attīstījusies, tad pilnībā no tās izārstēties izdodas reti. Pašizār-stēšanās no demodikozes nav sastopama. Parasti slimība pakāpeniski pārvietojas, klejo no viena ādas rajona uz otru, radot pacientam diskomfortu. Piņņu elementu mehāniska spiešana demodikozes gadījumā noved pie infekcijas paasināšanās, tā kā šajā procesā ērce iespiežas nebojātajos ādas rajonos.
Kā likums, demodikozes ārstēšanas gaitā cenšas likvidēt slimības akūtumu un sasniegt pēc iespējas ilgāku remisiju. Demodikozes ārstēšanai obligāti jābūt kompleksai (tabula). No vienas puses nepieciešams atjaunot ādas aizsargīpašības un uzlabot vispārējo organisma imunitāti, no otras puses – nomākt ērces dzīvotspēju.
Ārstēšana ir vērsta uz to, lai nomāktu ērcītes vairošanos ādā un to iznīcinātu. Vislabāk ir kombinēt lokālo terapiju ar (pēc nepieciešamības) iekšķīgi lietojamiem antiparazitārajiem preparātiem, piemēram, tinidazolu vai tetraciklīnu. Tiem piemīt bakteriostatiska iedarbība, jo tie nomāc ērcīšu vairošanos. Lokāli lietojamos ārstēšanas līdzekļus svarīgi lietot secīgi, mainot vienu ar otru kursu veidā, lai neveidotos pierašana. Tādā veidā neizdodas iznīcināt visas ērcītes, taēu var samazināt to skaitu, lai iekaisums nevērstos plašumā.
Bieži vien demodikoze norit ar ādas alerģiskām reakcijām, tādēļ papildus būtu ieteicama arī antihistamīnu terapija. Ja pievienojas sekundāra infekcija (uz demodikozes fona ādu bojā stafilokoki vai streptokoki), lietderīgi ir izmantot antibakteriālu terapiju.
Jāņem vērā, ka pirmajās ārstēšanas dienās var pasliktināties ādas izskats un paasināties iekaisums. Tas saistīts ar mikroorganismu pastiprinātu sabrukšanu un aktīvu šūnu imunitātes procesa norisi ārstējošo līdzekļu ietekmē. Parasti saasinājums pēc ārstēšanas sākšanas samazinās divās līdz ēetrās dienās. Lai gan āda izskatās sliktāk, ārstēšanos nedrīkst pārtraukt.
Nepieciešams ievērot diētu un censties izslēgt no uztura asus, sāļus, ceptus un treknus ēdienus. Nevēlamas ir siltuma procedūras, īpaši pirtis. Var pielietot asinsvadus sašaurinošus krēmus, kas satur kumelītes, mentolu un piparmētru. Stacionārā slimniekiem iespējams veikt jonoforēzi, likt īpašas maskas, veikt asinsvadu nostiprinošu terapiju. Ārstēšanas laikā nerekomendē lietot dekoratīvo kosmētiku un kosmētiskos līdzekļus, jo tie var izsaukt procesa paasināšanos.
Izārstēšanās grūtības ir saistītas ar neprecīzi uzstādītas slimības diagnozes problēmām. Arī simptomi bieži vien dažādām atšķirīgām slimībām ir līdzīgi. Demodikozi dažreiz kļūdaini diagnosticē kā seboreju, alerģiju, ekzēmu vai pat psoriāzi, taēu jāatceras, ka šo slimību biežākais etiopatoģenētiskais faktors ir meklējams organismā.

Literatūra
1. Rubins A., Gūtmane R., Sīgels D. Ilustrēta rokasgrāmata dermatoveneroloģijā. Rīga, 1996.
2. Abwgfnhbr N. b cjfdnjhs. Lthvfnjkjubz. Fnkfc-cghfdjxybr. Vjcrdf> 1999> cnh.14> 36> 40> 42.
3. Cghfdjxybr Rj;yst b dtythbxtcrbt ,jktpyb. Gjl htlfrwbb J.K.Bdfyjdf. Vjcrdf> 1997> 88.
4. Pluvig G., Kligman A.M. Acne. Morphogenesis and treatment. The role of Demodex. Berlin, New York 2002, 267-8.
5. Gjntrftd Y.Y. Hjpfwtz. Hjkm rktof Demodex folliculorum. Vjcrdf> 2002, 11-15.
6. Prof. Rubina A. redakcijā. Ādas slimības un to terapija. Rīga ,2002, 125-126.
7.Intreneta resursi: www.microscopy-uk.net/mag/indexmag.html; http://dermatology.about.com/cs/ rosacea/a/rosacea.html.; http://dermatology.about. com/library/bldefdemodex.html; http://emedi.ru/ articles/demodex.html.; http://www.onjoph.com/ english/demodex-body.html; http://www.keratin. com/aq/aq/008.shtml.
© Anita Ābelīte
Atpakaļ pie 2005. gada maija numura
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Maijs, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2014. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: